Īsi fakti par Norvēģiju:
- Galvaspilsēta: Oslo
- Iedzīvotāju skaits: Aptuveni 5,5 miljoni
- Oficiālā valoda: Norvēģu
- Monarhija: Konstitucionāla monarhija ar karali Haraldu V kā valdošo monarhu
- Valūta: Norvēģijas krona (NOK)
- Fjordu zeme: Norvēģija ir pazīstama ar saviem elpu aizraujošajiem fjordiem, tostarp ikoniskajiem Geirangerfjordu un Nērēifjordu
- Ziemeļblāzma: Apmeklētāji plūst uz Norvēģiju, lai būtu iespēja vērot hipnotizējošo ziemeļblāzmu, īpaši Arktikas reģionos
1. fakts: Norvēģijai ir ļoti gara piekraste
Norvēģijai ir viena no pasaulē garākajām piekrastēm, kas stiepjas vairāk nekā 83 000 kilometru garumā. Šis plašais piekrastes posms, ko lielā mērā veido sarežģītie fjordi, ierindo Norvēģiju starp pasaules vadošajām valstīm pēc piekrastes garuma. Elpu aizraujošās ainavas gar tās krastiem, ko veido zemes un jūras satikšanās, veicina Norvēģijas atšķirību kā piekrastes brīnumu.

2. fakts: Norvēģi mīl aktivitātes ārā
Norvēģiem ir dziļa atzinība pret aktivitātēm ārā un pārgājieniem, pateicoties viņu iespaidīgajai dabiskajai apkārtnei. Ar majestātiskiem fjordiem, augstiem kalniem, krītošiem ūdenskritumiem un apburošām ainavām, Norvēģijas bagātīgā un skaistā daba nodrošina ideālu fonu valsts mīlestībai pret aktivitātēm ārpus telpām.
3. fakts: Norvēģija bija viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā, bet tagad tā ir viena no bagātākajām
Norvēģijas ekonomiskais pavērsiens izpaužas tās iekšzemes kopproduktā (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir pieaudzis no relatīvi pieticīga līmeņa 20. gadsimta vidū līdz vienam no augstākajiem pasaulē mūsdienās. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Norvēģijas IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 80 000 ASV dolāru, ierindojot to starp vadošajām valstīm pasaulē bagātības un ekonomiskās labklājības ziņā. Šis iespaidīgais pieaugums ir cieši saistīts ar valsts stratēģisko dabas resursu pārvaldību, īpaši tās naftas un gāzes krājumiem.

4. fakts: Norvēģi domā arī par nākotni
Norvēģi demonstrē perspektīvu domāšanu, pārvaldot Valsts Pensiju Globālo Fondu, ko pārrauga Norges Bank Investment Management (NBIM). 2024. gada sākumā šis valsts bagātības fonds pārsniedza iespaidīgus 1,5 triljonus ASV dolāru aktīvos. Tas ir vairāk nekā 280 000 ASV dolāru katram Norvēģijas pilsonim! Stratēģiski ieguldīts dažos no pasaules vadošajiem uzņēmumiem, fonds turpina vairoties, nodrošinot finansiālo drošību nākamajām paaudzēm Norvēģijā.
5. fakts: Norvēģijā ir pasaules garākais auto tunelis
Norvēģijā atrodas pasaules garākais ceļa tunelis, Lērdāla tunelis. Stiepjoties vairāk nekā 24,5 kilometru garumā, šis inženierijas brīnums savieno Lērdālas un Aurlandas pilsētas, nodrošinot svarīgu transporta savienojumu caur ainavisko Norvēģijas ainavu.
Piezīme: Ja plānojat apmeklēt valsti, noskaidrojiet, vai jums ir nepieciešama Starptautiskā autovadītāja apliecība Norvēģijā, lai vadītu automašīnu.

6. fakts: Ievērojama valsts teritorijas daļa atrodas virs Polārā loka
Ievērojama Norvēģijas daļa stiepjas virs Polārā loka, radot unikālas dabas parādības. Tādās vietās kā Trumse un Svalbāra, vasaras mēnešos saule nenoriet ilgu laiku, radot hipnotizējošo pusnakts saules fenomenu. Turpretī ziemā šie reģioni piedzīvo Polāro nakti, kad saule ilgstoši paliek zem horizonta. Šis kontrasts papildina Norvēģijas savdabīgo un valdzinošo Arktikas pieredzi.
7. fakts: Norvēģija iemācīja Japānai ēst suši ar lasi
Norvēģijai bija izšķiroša loma laša ieviešanā japāņu suši, pārvarot sākotnējās šaubas par zivi parazītu bažu dēļ. Norvēģijas veiksmīgā rūpnieciskā mēroga laša ražošanas izveidošana, nodrošinot zivs drošību, noveda pie plaša laša pieņemšanas japāņu virtuvē.

8. fakts: Norvēģi bija Amerikā pirms Kolumba
Jaunākie pētījumi liecina, ka pirmie eiropieši, kas ieradās Amerikā, varētu būt bijuši norvēģi, apstrīdot tradicionālo stāstījumu, kas pieraksta šo sasniegumu Kristoferam Kolumbam. Uzskata, ka vikingu pētnieks Leifs Eriksons sasniedza Ziemeļameriku aptuveni 1000. gadā, gadsimtiem pirms Kolumba. Šis atklājums uzsver Norvēģijas vēsturisko ieguldījumu izpētē un apstrīd tradicionālos uzskatus par agrīnajiem transatlantiskajiem kontaktiem.
9. fakts: Leģendārie vikingi ir norvēģi
Vikingi, ikoniskās jūrasbraucēji no Norvēģijas, uzplauka vikingu laikmetā no 8. gadsimta beigām līdz 11. gadsimta sākumam. Viņu jūrniecības prasmes apliecina plašās teritorijas, kuras viņi izpētīja un apmetās, sasniedzot pat Ziemeļameriku. Lai gan precīzus skaitļus ir grūti noteikt, viņu ietekme ir izmērāma ar arheoloģiskajiem pierādījumiem, ar vikingu artefaktiem, kas atrasti visā Eiropā un ārpus tās, parādot viņu plašo ietekmi šajā dinamiskajā vēstures periodā.
10. fakts: Norvēģi ir labākie ziemas sporta veidos

Norvēģija ir viena no veiksmīgākajām valstīm ziemas sporta veidos, īpaši tādās disciplīnās kā distanču slēpošana un biatlons. Ziemas olimpiskajās spēlēs Norvēģija pastāvīgi ierindojas starp vadošajām valstīm medaļu skaitā. Piemēram, 2018. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā Norvēģija ieguva kopumā 39 medaļas, tostarp 14 zelta. Distanču slēpošanā norvēģu sportisti, piemēram, Marita Bjergena un Johanness Hesfluts Klebo ir dominējuši pasaules arēnā, iegūstot daudzas olimpiskās un pasaules čempionāta medaļas. Šie skaitliskie un paraugveida panākumi uzsver Norvēģijas nepārspētos sasniegumus ziemas sporta veidos.

Published January 14, 2024 • 8m to read